Sociālā uzņēmuma likums

2018. gada 1. aprīlī stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai. Likuma tapšanā trīs gadus aktīvi piedalījās arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāvji.

Pilns likuma teksts pieejams šeit.

Svarīgi ar likumu saistītie Ministru kabineta noteikumi:

Jaunā likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Likums dod tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību.

Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību.

Pēc plašām diskusijām likumprojekta sagatavošanas gaitā, tiesiskais regulējums arī pašvaldībām paredz tiesības piedalīties sociālā uzņēmuma izveidē un darbībā. Taču pašvaldībām šādos uzņēmumos nevar būt balsu vairākums, kā arī šī uzņēmuma darbības mērķim jābūt mērķa grupas nodarbinātībai. Šāda norma būs spēkā trīs gadus pēc likuma spēkā stāšanās (līdz 2021. gadam), taču likumdevējam, izvērtējot likuma darbību, būs iespēja šo termiņu pagarināt, ja sociālie uzņēmumi bez pašvaldību līdzdalības neveidosies pietiekami aktīvi, norāda Sociālo un darba lietu komisija.

Likumprojekts sociālajiem uzņēmumiem paredz vairākus atbalsta pasākumus. Šo statusu ieguvis uzņēmums var ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietvert virkni izdevumu, piemēram, darbinieku rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, izdevumus personu integrācijai darba tirgū, tādu aktīvu iegādei, kas kalpo statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām.

Otra daļa atbalsta instrumentu formulēti kā valsts un pašvaldību tiesības piešķirt noteiktus atvieglojumus un atbalstu – tiesības dāvināt (ziedot) kustamu mantu, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, nodot piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā.

Sociālais uzņēmums var piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi, grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām.  

Sociālā uzņēmuma statusu Latvijā var iegūt komersants, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem. Valsts sociālajiem uzņēmumiem sniegs noteiktu atbalstu,  bet tiem būs aizliegts sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem. Tā ir jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai – sabiedriskā labuma radīšanā. Līdztekus noteiktas jomas, kurās sociālais uzņēmums nav tiesīgs darboties, piemēram, ieroču un munīcijas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā, azartspēļu un derību organizēšanā, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē.

Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību ir atbildīga Labklājības ministrija. Sociālā uzņēmuma statusu piešķir Labklājības ministrija, balstoties uz īpaši izveidotas Sociālo uzņēmumu komisijas izvērtējumu. Ministrija uztur arī Sociālo uzņēmumu reģistru, publicējot to savā mājaslapā.

10 BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR LIKUMU

Informatīvais materiāls drukāšanai pieejams šeit.